Aizaugušas lauksaimniecības zemes un grāvji: krūmu izciršana, šķeldošana un zaru iepirkšana

Latvijā ir daudz lauksaimniecības zemju, kas gadiem nav apsaimniekotas un aizaugušas ar krūmiem, bērziem, alkšņiem un kārkliem. Tas pats notiek ar meliorācijas grāvjiem: apaugums aizsprosto ūdens noteci, un lauki pārpurvojas. Labā ziņa ir tā, ka apaugums nav tikai problēma – tas ir arī izejmateriāls šķeldai, ko var pārdot. Šajā rakstā skaidrojam, kā aizaugušu zemi sakārtot, vai tam vajadzīga atļauja un kā no tā gūt labumu.

Kāpēc aizaugušu zemi ir vērts sakārtot

• Atgriezt zemi lauksaimniecībā – lai to varētu apstrādāt, iznomāt vai saņemt platību maksājumus.
• Atjaunot meliorācijas sistēmas darbību – aizauguši grāvji neaizvada ūdeni, un tas bojā arī kaimiņu zemes.
• Palielināt īpašuma vērtību – sakopta zeme ir pievilcīgāka pircējiem un nomniekiem.
• Gūt ienākumus no apauguma – kokus un krūmus var pārdot kā šķeldas izejmateriālu.

Vai vajadzīga atļauja

Tas ir svarīgākais jautājums, un atbilde atkarīga no zemes statusa.

Ja zeme ir lauksaimniecības zeme

Ja kadastrā zeme reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, koku ciršanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Saskaņā ar tiem kokus lauksaimniecības zemē parasti drīkst cirst bez pašvaldības atļaujas. Izņēmumi ir aizsargājami koki, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kultūras pieminekļu teritorijas un citi gadījumi, kas uzskaitīti noteikumos. Noteikumi 2026. gada augustā grozīti (MK noteikumi Nr. 493), tāpēc pirms darbiem pārbaudiet aktuālo redakciju un savas pašvaldības saistošos noteikumus.

Ja apaugums jau ir kļuvis par mežu

Ja aizaugums ir tik vecs un biezs, ka atbilst meža definīcijai Meža likumā un zeme reģistrēta kā meža zeme, uz to attiecas meža normatīvie akti un Valsts meža dienesta uzraudzība. Tad var būt nepieciešams ciršanas apliecinājums – sīkāk rakstā Ciršanas apliecinājums.

Meliorācijas grāvji un aizsargjoslas

Koku ciršana meliorācijas sistēmu un ceļu aizsargjoslās, kur koku augšana nav pieļaujama, parasti ir atļauta bez pašvaldības atļaujas. Tomēr pirms darbiem pārliecinieties, kam pieder grāvis: tas var būt valsts, pašvaldības vai koplietošanas meliorācijas sistēma, un tad var būt vajadzīgs saskaņojums ar tās apsaimniekotāju.

Ja šaubāties, pirms darbiem sazinieties ar pašvaldību vai VMD. AJ Forest pirms darbu sākuma vienmēr izvērtē nepieciešamos saskaņojumus.

Kā notiek krūmu izciršana un šķeldošana

1. Apsekošana. Izvērtējam platību, apauguma sugas un biezumu, piekļuvi tehnikai un augsnes nestspēju.
2. Vienošanās. Saskaņojam darbu robežas, materiāla savākšanu, izvešanu un to, kādā stāvoklī platība būs pēc darbiem.
3. Izciršana. Kokus un krūmus nocērt ar speciālu tehniku vai motorzāģiem un pievestu pie ceļa.
4. Šķeldošana. Materiālu sašķeldo ar šķeldotāju un iekrauj šķeldvedējā.
5. Izvešana. Šķeldu ved uz katlumājām vai citiem patērētājiem.

Grāvjos šis pakalpojums attiecas tieši uz apauguma novākšanu. Grāvju padziļināšana, tīrīšana ar ekskavatoru vai pārbūve ir atsevišķs darbs, kas jāplāno un jāsaskaņo atsevišķi.

Vai par apaugumu var saņemt naudu

Jā – atkarībā no apjoma un kvalitātes. Apaugums ir šķeldas izejmateriāls, un to pērk. Piedāvājumu ietekmē:

• materiāla apjoms un koku izmērs (lieli bērzi un alkšņi ir vērtīgāki par sīkiem krūmiem);
• vai materiālu ir iespējams savākt bez liela darba;
• tehnikas piekļuve un attālums līdz ceļam;
• šķeldas tirgus situācija apkures sezonā.

Dažos gadījumos apauguma vērtība sedz izciršanas izmaksas pilnībā, citos – daļēji. Mazām un grūti pieejamām platībām darbs var būt jāapmaksā. Skaidra vienošanās pirms darbu sākuma novērš pārpratumus.

Zaru iepirkšana pēc mežizstrādes

Pēc cirsmas izstrādes cirsmā paliek zari un galotnes. Arī tie ir šķeldas izejmateriāls. AJ Forest pērk gan zarus kaudzēs pie ceļa, gan zarus cirsmā. Pirms piedāvājuma izvērtējam apjomu, stāvokli un pievešanas attālumu. Nav obligāti zarus sakraut pie ceļa – to varam izdarīt mēs.

Nodokļi par zaru un apauguma pārdošanu

Ienākums no zaru pārdošanas šķeldošanai, kas iegūti meža izstrādē vai lauksaimniecības zemes attīrīšanā, nodokļu ziņā pielīdzināts ienākumam no kokmateriāliem: iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 10 %, un, ja pircējs ir uzņēmums, nodokli ietur pircējs (VID skaidrojums, 2026). Vairāk rakstā Nodokļi, pārdodot mežu vai cirsmu.

Kāda tehnika tiek izmantota

Atkarībā no apauguma izmanto dažādu tehniku. Lielākiem kokiem izmanto harvesteru vai motorzāģus, krūmiem un sīkiem kokiem – mulčerus vai krūmgriežus ar savācējgalvām. Materiālu pievešanai izmanto forvarderu, bet šķeldošanai – mobilo šķeldotāju, kas strādā pie ceļa vai krautuvē. Grāvju apaugumu bieži novāc ar ekskavatoru ar speciālu uzkabi vai garās strēles tehniku, kas strādā no grāvja malas.

Pareizi izvēlēta tehnika ļauj strādāt ātrāk un mazāk bojāt augsni. Tāpēc pirms piedāvājuma vienmēr apsekojam vietu.

Biežākās kļūdas

• Sākt darbus, nepārbaudot zemes statusu kadastrā.
• Neskaidri noteiktas darbu robežas, īpaši pie kaimiņu zemes un grāvjiem.
• Nav vienošanās par to, kas notiks ar celmiem, sīkajiem zariem un sliedēm pēc tehnikas.
• Darbi mitrā laikā, kad smagā tehnika sabojā augsni un grāvju malas.

Kad labākais laiks darbiem

Apauguma izciršanu vislabāk plānot laikā, kad augsne ir sausa vai sasalusi, lai tehnika nesabojātu zemi un grāvju malas. Ziemā ir vieglāk piekļūt mitrām vietām, un šķeldas pieprasījums apkures sezonā ir augstāks. Tomēr jāņem vērā arī dabas aizsardzības prasības putnu ligzdošanas laikā pavasarī un vasaras sākumā.

Ja plānojat zemi atgriezt lauksaimniecībā, pēc izciršanas būs vajadzīga celmu frēzēšana vai izraušana un augsnes sagatavošana. Šos darbus ieteicams saplānot kopā, lai nevajadzētu vairākas reizes vest tehniku.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik liela platība ir vajadzīga, lai darbs būtu izdevīgs?

Nav stingras robežas. Svarīgāk ir apauguma apjoms un piekļuve. Nelielu, bet biezu apaugumu pie ceļa var būt izdevīgāk izstrādāt nekā lielu, retu platību tālu no ceļa.

Vai jūs strādājat arī ar valsts vai pašvaldības grāvjiem?

Jā, ja ir saskaņojums ar sistēmas apsaimniekotāju. Darbu robežas un nosacījumi jāprecizē pirms izstrādes.

Vai pēc darbiem būs jāveic kas papildus?

Tas atkarīgs no vienošanās. Pirms darbu sākuma vienojamies, kādā stāvoklī platība būs pēc darbiem, lai jūs zinātu, ko sagaidīt.

Šķelda: kur nonāk apaugums

Šķelda ir sasmalcināta koksne, ko Latvijā plaši izmanto centralizētajā siltumapgādē un uzņēmumu katlumājās. Šķeldai der gan zari un galotnes, gan krūmi un mazvērtīgi koki. Tāpēc apaugums, kas lauksaimniekam traucē, katlumājai ir vērtīgs kurināmais. Pārdodot apaugumu šķeldai, jūs ne tikai sakārtojat zemi, bet arī palīdzat aizstāt fosilo kurināmo ar vietējiem atjaunojamiem resursiem.

Pirms darbu sākuma sagatavojiet zemes kadastra apzīmējumu, karti ar iezīmētu platību un, ja iespējams, dažas fotogrāfijas no dažādām vietām. Tas palīdzēs ātrāk izvērtēt apaugumu un sagatavot piedāvājumu.

Kopsavilkums

Aizaugušu lauksaimniecības zemi un grāvjus var sakārtot, un bieži apaugums pats sedz daļu vai visas izmaksas. Lauksaimniecības zemē atļauja parasti nav vajadzīga, bet vienmēr pārbaudiet zemes statusu, aizsargjoslas un aizsargājamās teritorijas. AJ Forest veic apaugumu izstrādi, grāvju apauguma novākšanu un pērk zarus gan pie ceļa, gan cirsmā – vairāk sadaļā Apaugums un šķelda.

Pastāstiet, kādu rezultātu vēlaties redzēt savā zemē, un atsūtiet atrašanās vietu un foto – izvērtēsim apaugumu un piedāvāsim risinājumu.